Kāpās cirstais spīta ceļš

Pēdējam LĪVAM.

Paldies, Māmuļ, es esmu laimīgs-
Jūsu dāvātās buras piepilda vējš.
Mūžs sapinies ķēdēs, sirds lido kur tīk,
Spēks bango un līst pāri malām.

Spīts rāda to ceļu, kas kājam ir lemts,
Ko Liepājas vējš kāpās cirtis.
Esmu skatījis elli un debesu spozmi,
Šo to guvis, zaudējis, pazaudējies.

Atgriež saknes pie koka, kam zars vairs tik viens,
Domas skaidrojas, es esmu dzīvs.
Uz pleciem gulst smagums kas daļa no manis
Un jūtu- es esmu laimīgs.

Jans Ikes
2017
Tēls nedalāms

Tepat blakus pakausī elpo man rīts,
Kaut kur netālu mostas jau saule.
Esmu nācis šai vietā lai sastaptu tevi,
Tavā skaistumā smelt laimi dienai.

Daudzi sacīs tik "Jā", citi pasacīs "Nē"
Šai dzīvē, kur dalāms it viss.
Daži meklē tik mieru, citi atrast grib ķildas
Dažkārt visi mēs vienprātis esam. 

Tepat blakus man pakausi noglāsta elpa,
Kaut kur netālu mostas vēss rīts.
Un nebēdā tamdēļ, ka vientuļi diviem,
Reiz nedalāms dzīvē mums ienāks jauns tēls.

Jans Ikes
Mirklis nākamais

Pirms dodies prom
Neaizmirsti uzkavēties brīdi atmiņās.
Todien uz soliņa tu dziedāji,
Es, garām ejot, smaidu nevaldīju.

Jau dienu vēlāk pastaigā mēs gājām
Pa Vecrīgu, kas daiļāka par Vīni.
Pa taviem bruģiem ejot domas raisās
Tik par to labāko, kas sagaidīt var mūs.

Pirms dodies prom
Tu atminies tos sapņus
Kas šķiršanos pat pazīt nevēlējās
Un prata liktens līnijas kā notis lasīt.

Pirms dodies prom
Vēl brīdi uzkavējies šeit ar mani.
Šeit saules stari spoži apmirdz laimi
Un sastapt nevēlas to mirkli, kas vēl būs.

Jans Ikes
Zied ziedi sirdī pamestā

Zied ziedi sirdī pamestā.
Saule atvasaru sveicināt iet.
Bet kāds, kas bijis reiz bezgala tuvs
Aiziet prom līdz pat debesmalai.

Plaukst ziedi sirdī pamestā,
Tos vien priekpilnas atmiņas veldzē
Jo nepārnāks šovakar mājās kāds
Ko tu reiz par dārznieku sauci.

Vīst ziedi sirdī pamestā,
Mājās rudenī pārradās skumjas.
Tā vien šķiet ka ik katra lapa, kas sarkst,
Gaida brīdi, kad aizies viss bojā.

Jans Ikes
Greizais skatiens, greizajā spogulī.

Ikreiz, kā tu uz mani skaties,
Man šķiet, ka sen spogulī neieskaties.
Ko tu vēl gaidi, nāc klāt un aplūko,
Ar jūtām man vēl viss, šķiet, kārtībā.

Dvēseles kliedziens kā izsalkums
Pēc tuvības klusas un glāstiem.
Tas būtu brīnums neizmērāms
Ja niekos ko svarīgu manītu kāds.

Ikreiz, kad uz mani greizi skaties,
Man šķiet, ka tomēr veries uz sevi
Manās skumju un sāpju pilnās
Un no dzīves nogurušās acīs.

Jans Ikes
1989

Ja latvietis esi, tad atgriezies mājās-
Tur jūras kāpās smiltis dzen vējš.
Pasaulē svešā tev vientuļi klājas,
Tavā mēlē pat kaimiņš nesarunājas.

Tu atgriezies mājās, ja latvietis esi.
Vien šeit jūra šūpļa dziesmu tev dzied.
Šeit bērnība tava, tās laimīgās dienas-
Tās atgūt Tu vari, ļauj bērniem šeit skriet.

Jans Ikes
www.jansikes.lv