Svara zudums anēmija simptomi

Putni var nomirt apaļtārpu izraisītas zarnu obturācijas un perforācijas rezultātā. Šī ir liela ķirurģiska procedūra un var izraisīt sirdsdarbības traucējumus, insultu, plaušu emboliju trombu, kas izdalās kājā un ceļo uz plaušām , pneimoniju vai ievainojumus operācijas laikā, piemēram, aknās, liesā, aizkuņģa dziedzerī, vai zarnu.

Kā izpaužas dzelzs deficīts?

Grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu ieteicams izvairīties no saskarsmes ar potenciāli inficētu materiālu, piemēram, dzīvnieku aborta materiālu u. Ja lieto uzturā rūpnieciski ražotus ēšanai gatavus ēdienus, tos pirms lietošanas ieteicams atkārtoti karsēt, līdz parādās garaiņi. Masaliņas Masaliņas pasaulē ir pazīstamas kopš Šī infekcijas slimība nav smaga un lielākā iedzīvotāju daļa to pārslimo bērnībā. Tomēr masaliņas ir bīstamas grūtniecēm. Šīs slimības ietekmē var rasties dažādi attīstības traucējumi auglim, ja māte grūtniecības laikā pārslimojusi masaliņas īpaši pirmajā grūtniecības trimestrī.

Periodā pirms vakcinācijas uzsākšanas, masaliņu saslimstības pacēlumiem bija raksturīgs periodiskums ik pēc trim gadiem. Ieviešot imunizāciju pret masaliņām ievērojami pagarinājās periods starp slimības pacēlumiem un saslimušo skaits katrā pacēlumā kļūst ievērojami samazinājās.

Vakcinācija pret masaliņām ir iekļauta Pasaules Veselības organizācijas Paplašinātajā imunizācijas programmā, tā ir rekomendēta un veicama ekonomiski attīstītajās valstīs, lai novērstu iedzimto masaliņu sindroma gadījumus. Pateicoties bērnu vakcinācijai, Latvijā vērojama masaliņu saslimstības samazināšanās tendence.

Pēdējais masaliņu uzliesmojums Latvijā tika reģistrēts Kopš tā laika saslimstība ar masaliņām nepārsniedz 10 gadījumus uz iedzīvotājiem periodā starp saslimstības pacēlumiem. Masaliņu ierosinātājs ir rubivīruss.

svara zudums anēmija simptomi

Klīniskie simptomi — temperatūras paaugstināšanās, limfmezglu pietūkums un izsitumi pa visu ķermeni. Slimības gaita parasti ir viegla. Inkubācijas periods ir dienas, bet parasti 14 — 16 dienas. Sievietēm grūtniecības pirmajās 16 nedēļās vīruss ir īpaši bīstams, jo tas viegli nokļūst caur placentu embrija audos. Vīruss var izraisīt augļa bojāeju, spontānu abortu, vai arī smagas bērna attīstības anomālijas — tā saucamo iedzimto masaliņu sindromu.

Profilakse: bērnu vakcinācija pret masaliņām pēc Latvijā apstiprināta vakcinācijas kalendāra. Vecākiem un ārstiem jāseko, lai visas meitenes pēc 12 gadu vecuma būtu vakcinētas pret masaliņām.

Fresh articles

Meiteņu vakcinācija veicama arī gadījumos, ja medicīniskajā dokumentācijā ir dati par pārslimotām masaliņām, kas nav laboratoriski apstiprinātas, jo atsevišķas infekcijas slimības var atgādināt masaliņas paaugstināta ķermeņa temperatūra un izsitumi.

Vakcinācija nav kaitīga bērna veselībai, ja agrāk viņš jau pārslimojis masaliņas. Vakcinācija ir ieteicama arī reproduktīvā vecuma sievietēm, kuras nav vakcinētas pret masaliņām. Ģimenes ārstiem ieteicams izskaidrot sievietēm vakcinācijas nozīmi iedzimto masaliņu sindroma profilaksē. Meningīts Meningītu var izraisīt gan dažādas baktērijas, gan vīrusi. Plašāk izplatīti ir vīrusu izraisīti meningīti.

Previous Next Visbiežāk sastopamā mikroelementu nepietiekamība ir dzelzs deficīta anēmija. No visām anēmijām apmēram puse ir tieši dzelzs trūkuma izraisīta. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka katrai otrajai grūtniecei un diviem no pieciem pirmskolas bērniem attīstības valstīs ir dzelzs deficīta anēmija. Gada laikā pasaulē dzelzs deficīta anēmijas dēļ mirst vairāk nekā tūkstoši cilvēku.

Vīrusu meningītu var izraisīt arī herpes vīrusi, kā arī epidēmisko parotītu izraisošs vīruss. Vīrusu meningīts ir smaga slimība, bet reti ir letāls iznākums cilvēkiem ar normālu imūnsistēmu. Parasti slimība ilgst 7 — 10 dienas.

Simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāgriežas pēc medicīniskās palīdzības. Meningīta galvenie simptomi — drudzis, stipras galvas sāpes, kakla sprandas stīvums, miegainība, slikta dūša un vemšana. Vīrusi, kas izraisa meningītus ir infekciozi. Enterovīrusi, piemēram, ir ļoti izplatīti vasarā vasaras beigās un agrā rudenī. Biežāk slimo mazi bērni un gados jauni pieaugušie. Daudzi cilvēki ir inficējušies, taču lielākā daļa vai nu neatzīmē slimības simptomus vai arī atzīmē tikai saaukstēšanās simptomus un subfebrīlu temperatūru.

Parasti, mazāk kā 1 no katrām inficētajām personām attīstās meningīts. Kontaktējoties ar personu, kurai ir vīrusu meningīts, ir iespējams inficēties, taču ir ļoti neliela varbūtība, ka attīstīsies meningīts. Enterovīrusi, kā visbiežākie vīrusu meningīta ierosinātāji, izplatās tieša kontakta ceļā ar inficētās personas siekalu un elpceļu sekrēta krēpas, izdalījumi no deguna starpniecību.

Navigācijas izvēlne

Parasti inficējas sasveicinoties ar inficēto personu vai arī satverot kādu priekšmetu, kuru ņēmusi rokās inficētā perona, un pēc tam ienesot ierosinātāju degunā, mutē vai acīs. Enterovīrusi var tikt atrasti arī inficētās personas fēcēs.

Šādā veidā galvenokārt inficējas mazi bērni, kuri visbiežāk rūpīgi neievēro personīgo higiēnu, kā arī pieaugušie, kuri nomaina inficētiem bērniem autiņus, veļu. Iespējams inficēties arī lietojot uzturā inficētus pārtikas produktus galvenokārt — dārzeņus.

The cookie is used to store the user consent for the cookies in the category "Analytics". The cookie is used to store the user consent for the cookies in the category "Other. The cookies is used to store the user consent for the cookies in the category "Necessary".

Enterovīrusu izraisīto meningītu inkubācijas periods ir 3 — 7 dienas. Inficētā persona izdala vīrusu apmēram pēc 3 dienām kopš inficēšanās brīža līdz apmēram 10 dienām no simptomu parādīšanās brīža.

Tā kā ļoti daudzām ar enterovīrusiem inficētām personām neattīstās slimības simptomi, ir ļoti grūti novērst vīrusu izplatību.

Satura rādītājs

Ir ļoti svarīgi ievērot personīgo higiēnu, rūpīgi un bieži mazgāt rokas, novērst apkārtējo vides priekšmetu, ūdens un pārtikas produktu piesārņošanu ar ierosinātājiem, lietot uzturā drošu ūdeni un produktus augļus un dārzeņus, kurus var nomizot, termiski apstrādātus produktus, vārītu ūdeni u.

Enterovīrusu infekcijai nav specifiskas profilakses, ieskaitot vakcināciju. Mēris Mēris plague angl. Mēra ierosinātājs — baktērija Yersinia pestis pieder Enterobacteriaceae dzimtai un tā ir nekustīga, īsa, galos noapaļota, vidū paplašināta, fakultatīvi aeroba nūjiņa. Šīs baktērijas neveido sporas. Augsnē tās var izdzīvot līdz 11 mēnešiem, ūdenī, uz pārtikas produktiem un sadzīves priekšmetiem Y.

Tās iznīcina tieši saules stari un sausums. Mēra baktērijas spēj ierosināt saslimšanu daudzām siltasiņu dzīvnieku sugām un cilvēkiem, un to augstā invazivitāte izskaidrojama ar spēju izstrādāt neirotropas un nekrotizējošas darbības toksīnus, kā arī fermentus. Slimībai raksturīga stipra intoksikācija, ādas limfmezglu un plaušu bojājumi, bet parasti tā sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem.

Mērim izšķir vairākas klīniskās formas. Visbiežāk konstatēta salīdzinoši vieglākā — buboņu forma, kad tiek skarti reģionālie limfmezgli.

svara zudums anēmija simptomi

Daudz retāk — septiskā smagākā forma, kas ir terminālā fāze visām formām, kā arī ļoti smagā latentā mēra plaušu forma. Ļoti retos gadījumos iespējama mēra apslēptā pestis minor un ādas forma.

Related Content

Mēra plaušu forma ir smagākā un retāk sastopamā mēra forma un tās inkubācijas periods ir dienas. Plaušu forma ir vai nu buboņu un septiskās formas komplikācija, vai primāra respiratora infekcija, kuru iegūst ieelpojot infekcijas ierosinātāju aerosolizētā veidā. Slimība sākas akūti, ar augstu temperatūru, galvassāpēm, sāpēm muskuļos, vemšanu, diareju, CNS traucējumiem u.

Vēlāk, attīstoties pneimonijas formai, pievienojas sāpes krūtīs, klepus, aizdusa, respiratora nepietiekamība un septiskais šoks. Mēra buboņu forma ir visbiežāk sastopamā, no inficētas blusas kodiena iegūtā infekcijas forma. Tās inkubācijas periods ir dienas.

Riska grupas

Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums, drudzis ar augstu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, nelabums, vemšana, nespēks. Veģetārieši, vegāni, svaigēdāji Tā kā šajā gadījumā ēdienkartes ir specifiskas, ir jāpārdomā, kā uzņemt trūkstošās uzturvielas, tostarp dzelzi.

Īpaši, jāuzmanās izvēlētās dietas uzsākšanas posmā, kad organisms pārkārtojas un pielāgojas. Parasti dzelzs uzņemšanu panāk, aizstājot gaļu ar citiem dzelzi saturošiem produktiem, kā arī papildus uzņemot dzelzi ar uztura bagātinātājiem vai ārsta nozīmētiem medikamentiem. Cilvēki ar slimībām, kam raksturīga kavēta dzelzs uzsūkšanās organismā Piemēram, cilvēkiem, kuri sirgst ar čūlaino kolītu vai citu kuņģa un zarnu trakta slimību, novērojama nepietiekama dzelzs uzsūkšanās organismā.

Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi sekot līdzi veselības stāvoklim un dzelzs līmenim organismā. Kā dzelzi apēst?

svara zudums anēmija simptomi

Dzelzi satur gaļa, aknas, zivis tuncis, lasisdārzeņi piemēram, kāposti, brokoļi, paprika, saldie kartupeļipākšaugi, spināti, zemenes, ērkšķogas, granātāboli, žāvēti augļi, ķirbju sēklas un pilngraudu produkti. Starp citu, tieši ēdot gaļu un zivis, dzelzs organismā uzsūcas vislabāk.

Tāpat tā uzsūkšanos uzlabo C vitamīns, tāpēc dzelzi var lietot kopā ar svaigi spiestu apelsīnu, greipfrūtu vai dzērveņu sulu. Karlīna Elksne atgādina: "Jāņem vērā, ka dzelzs uzsūkšanos kavē kalciju saturošie piena produkti, arī soja, kafija un tēja, turklāt, ne tikai melnā, bet arī zaļā un zāļu tēja. Vispirms, protams, jāizvēlas veselīgu, daudzveidīgu ikdienas uzturu un jāseko ārsta noteiktajai dzelzs anēmijas terapijai. Tiesa, pirms uztura bagātinātāja vai medikamenta iegādes, ieteicams konsultēties ar farmaceitu.

Izvēlētā vai nepieciešamā līdzekļa efektivitāte ir atkarīga gan no sastāva un devas, gan no tā, vai tas ir piemērots konkrētam lietotājam, vai ir saderīgs ar citiem tobrīd lietotajiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem.

Dzelzs deficīts: 6 riska grupas, un kā to novērst?

Dzelzs preparāta pareiza lietošana ir izšķiroši svarīga laba rezultāta sasniegšanā. Dzelzs preparāti jālieto starp ēdienreizēm vienu stundu pirms vai divas stundas pēcpaturot prāta, ka to brīdi nedrīkst apvienot ar tējas vai kafijas pauzi. Tiek traucēta hemoglobīna sintēze, tāpēc veidojas sīkāki eritrocīti. Pamazām sarūk hemoglobīna līmenis, un iestājas dzelzs deficīta anēmija, kas ir trešā klīniskā stadija.

Slēptu jeb latentu dzelzs deficītu cilvēks nejūt, un pirmie simptomi sāk parādīties, kad dzelzs rezerves izsīkušas. Raksturīgākie simptomi ir nogurums, bāla ādas krāsa, sirdsklauves, elpas trūkums slodzes laikā, trausli un karošveida nagi, gluda mēle, tieksme pēc sāļiem ēdieniem, arī vēlme ēst neparastas lietas, piemēram, papīru, ledu.

Nieru vēža simptomi

Sākot terapiju, vispirms atjaunojas hemoglobīna līmenis. Pirmās pārmaiņas vērojamas pēc trim nedēļām, kad asins analīzes var veikt, lai izvērtētu, vai terapija darbojas. Hemoglobīna līmeņa atjaunošanai nepieciešami divi mēneši. Pēc tam dzelzs terapija jāturpina, lai izveidotu rezerves, un tas ilgst 3—6 mēnešus. Dažādi avoti norāda, ka dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanai nepieciešami 60— mg elementārās dzelzs dienā.

svara zudums anēmija simptomi

Preparātos tiek izmantoti vairāki sāļu veidi, un katrs no tiem satur dažādu daudzumu elementārās dzelzs, turklāt tie pieejami dažādās zāļu formās — tabletēs, putojošās tabletēs, kapsulās, šķīdumos, sīrupos, pilienos. Šķidrās formas piemērotas bērniem un vecāka gadagājuma pacientiem, kam ir grūtības ar norīšanu. Labāk uzsūcas divvērtīgās dzelzs preparāti: sulfāti, fumarāti, glikonāti, bisglicināti, sliktāk — trīsvērtīgās dzelzs savienojums hidroksīda formā.

Absorbcija labāk notiek skābā vidē, tāpēc ieteicams dzelzs preparātu ieņemt kopā ar apelsīnu sulu. Ja uzsūkšanās ir nesekmīga, var vienlaikus lietot arī C vitamīnu.

Hroniska asins zuduma radītās hipoksijas dēļ, iekšējos orgānos — sirdī, aknās, nierēs - rodas audu taukainā distrofija, arī smadzenēs rodas distrofiskas izmaiņas. Ārstēšana Ārstēšanā ir iekļauta asins zuduma iemesla noteikšana un novēršana, kā arī dzelzs preparātu lietošana mēnešuskā arī asins ainas kontrolēšana, smagos gadījumos — eritrocītu masas pārliešana.