"Tik maigi, tik trausli pukst tava sirds, bet likten's vērpj savu dzīves kamolu."

"Tik maigi, tik trausli pukst tava sirds, bet likten's vērpj savu dzīves kamolu."
Šie šķiet piemērotākie vārdi, ar kuriem uzsākt manu pārskatu par Daces Solovjevas dzejas krājumu "Mīlestības putekļi".
Tik ļoti maiga, bet reizē arī nedaudz skarba ir šī sievišķā varoņa daba. 
Iespējams, kādam lasītājam šī grāmata šķitīs pārlieku salda un salkana, kā cukurvate. Iespējams, kāds cits nespēs nepamanīt skarbo un cinisko liktens spēli ar sievietes maigo un mīlošo sirdi.
Manā skatījumā "Mīlestības putekļos" Dace ar vārdu un sajūtu palīdzību spēlējas pati ar sevi, ierakstot grāmatas lapās nelielu daļiņu savas dzīves, kura pat nonākot pretrunās ir spējīga aiz loga valdošo nakti izgaismot ar saules stariem.
"Mīlestības putekļos" ir īpaši padomāts par darbu sadali dažādās nodaļās, kas ievērojami atvieglo lasīšanas procesu. Ir zināms, ka ar gribasspēka palīdzību vien bieži ir grūti atlikt grāmatu malā, tamdēļ lieti noder pēc autora ieskatiem nospraustas vadlīnijas.
Bez šādām vadlīnijām ir pat pārlieku viegli nogurdināt dvēseli un prātu.
Atlociņi grāmatas malās gan nav nekas jauns, bet tik un tā ir patīkami apzināties, ka Dace ir padomājusi par savu lasītāju ērtībām.
Personīgi man lielu nepatiku pret šo grāmatu sagādāja nepārdomātais darbu izvietojums attiecībā uz katru lappusi individuāli- zem dzejoļiem atstāts daudz brīvu vietu, kuru tur varētu nebūt, ja darbi būtu izkārtoti pārdomātāk.
Visā visumā grāmata ir ērta un patīkama, to ir viegli turēt rokās un tās valoda rit raiti, kas, manuprāt, ir jebkuras grāmatas labākā īpašība. 
Grāmatu var iegādāties drukatava.lv mājas lapā vai vēršoties pie pašas autores Daces Solovjevas.

Jans Ikes